Gumijas ieviešana
Vārds gumija cēlies no indiešu vārda cau uchu, kas nozīmē "asaru koks". Dabiskais kaučuks tiek izgatavots, koagulējot un izžāvējot lateksu, kas izplūst no gumijas koka, kad tam tiek piesita. 1770. gadā britu ķīmiķis Dž. Prīstlijs atklāja, ka gumiju var izmantot, lai dzēstu zīmuli. Toreiz šim nolūkam izmantoto materiālu sauca par gumiju, un to izmanto arī mūsdienās. Gumijas molekulārās ķēdes var būt savstarpēji saistītas. Šķērsšūtai gumijai ir ātra atveseļošanās spēja, ja to deformē ārējs spēks, un tai ir labas fizikālās un mehāniskās īpašības un ķīmiskā stabilitāte. Gumija ir gumijas rūpniecības pamata izejviela, un to plaši izmanto gumijas izstrādājumu, piemēram, riepu, šļūteņu, lentu un kabeļu ražošanā. Āboliņa koki nodrošina viskomerciālāko gumiju. Kad tas ir ievainots (piemēram, stumbra mizas griezums),
Turklāt gumiju nodrošina vīģu koki un daži euphorbiaceae. Vācija mēģināja iegūt gumiju no šīm rūpnīcām Otrā pasaules kara laikā, kad tika pārtraukta gumijas piegāde, bet pēc tam pārgāja uz sintētiskā kaučuka ražošanu.
Sākotnējie gumijas koki auga Dienvidamerikā, un pēc mākslīgās transplantācijas Dienvidaustrumāzijā ir arī liels skaits gumijas koku. Faktiski Āzija ir kļuvusi par vissvarīgāko gumijas avotu.
Ādas, kas izgatavotas no gvajulas, var samazināt jutīgumu.
izejviela
Dabiskā kaučuka ir izgatavota no lateksa, kurā daļa no bezgumijas sastāvdaļām paliek cietajā dabiskajā kaučukā. Vispārīgi runājot, dabiskais kaučuks satur 92–95 procentus gumijas ogļūdeņražu un 5–8 procentus nekaučuka ogļūdeņražu. Dažādu apstrādes metožu, dažādu ražošanas apgabalu un pat dažādu novākšanas sezonu dēļ šo sastāvdaļu proporcijas var atšķirties, taču pamatā tās ir robežās.
Olbaltumvielas var veicināt gumijas vulkanizāciju un aizkavēt novecošanos. No otras puses, olbaltumvielām ir spēcīga ūdens absorbcija, kas liks gumijai absorbēt mitrumu un kļūt pelējumam, samazinot izolācijas veiktspēju. Proteīnam ir arī trūkums, palielinot siltuma ražošanu.
Acetona ekstrakts satur dažas augstākas taukskābes un sterīnus, no kuriem daži darbojas kā dabiski antioksidanti un paātrinātāji, un daži no tiem palīdz izkliedēt pulvera kompleksu veidojošos līdzekļus un mīkstina neapstrādātu kaučuku sajaukšanas procesā.
Pelni galvenokārt satur sāļus, piemēram, magnija fosfātu un kalcija fosfātu, un nelielu daudzumu metālu savienojumu, piemēram, varu, mangānu un dzelzi. Tā kā šie mainīgās valences metālu joni paātrinās gumijas novecošanos, to saturs ir jākontrolē.
Mitruma saturs sausā līmē ir mazāks par 1 procentu, un apstrādes laikā tas iztvaiko. Tomēr, ja mitruma saturs ir pārāk augsts, tas ne tikai padarīs neapstrādātu gumiju viegli pelējuma uzglabāšanas laikā, bet arī ietekmēs gumijas apstrādi, piemēram, maisīšanas līdzekli ir viegli aglomerēt; kalandrēšanas un ekstrūzijas procesā ir viegli radīt gaisa burbuļus; vulkanizācijas procesā veidojas gaisa burbuļi vai poraini.